„Spāņu folklora un tradicionālā kultūra”

Spānijas pilsētā Alikantē un tās apkaimē no 22. – 27.aprīlim

 

Gūt jaunas zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un paplašināt redzesloku nav iespējams ar vēlēšanos vien. Ļoti svarīgi ir rast priekšstatu, kā to īstenot maksimāli efektīvi.

Pagājušā gadsimta ievērojamais ASV skolotājs Edgars Deils (Edgar Dale) izveidojis apmācības piramīdu, kurā uzskatāmi demonstrē, kādu efektivitāti sniedz dažādi zināšanu ieguves paņēmieni. Saskaņā ar šo piramīdu, izlasot mēs atceramies tikai 10 % informācijas, taču tad, kad mēs kaut redzam, dzirdam un piedzīvojam paši, atmiņā paliek ap 70% zināšanu. Tieši pēc šīs metodes Ludzas Mūzikas pamatskolas pedagoģes Dace Līvmane, Dace Tihovska un Diāna Vanagele Erasmus + programmas ietvaros apguva kursu „Spāņu folklora un tradicionālā kultūra” Spānijas pilsētā Alikantē un tās apkaimē no 22. – 27.aprīlim.

Skolotājas dalās iespaidos:

Ierastais Spānijas tēls – flamenko dejas, vēršu cīņas, jūra, cilvēku nesteidzīgā mentalitāte – spēj dot labi ja nojausmu par šīs zemes daudzveidību. Mūsu brauciena galamērķis – Alikante, pilsēta Vidusjūras krastā, sagaidīja mūs ar senatnes elpu, vienlaikus pakļauta mūsdienu tempam un izaugsmei.


Katra no piecām dienām bija iespaidiem piesātināta un interesanta. Kursu vadītājam spāņu pasniedzējam Huanam Hose Morenam ar mums sazināties angliski  palīdzēja tulks Jareks Mensfelts. Kursu pragramma balstījās uz spāņu kultūras apguvi klātienē – redzot, dzirdot un piedzīvojot. Tas nozīmē, ka tieši ekskursijās apzinājām šīs zemes folkloras daudzveidību, katoliskās baznīcas tradīcijas, seno amatu prasmes, kulināro mantojumu.

Nav iespējams atspoguļot visu redzēto un dzirdēto, bet ieskicēsim daļu no iespaidiem. Spāņu sabiedrības domas dalās, kad runa ir par vēršu cīņām jeb korridu, tomēr šī tradīcija spilgti raksturo tautas mentalitāti, bet kolorītās publikas līdzdzīvošana ir ne mazāk aizraujoša izrāde kā pati vēršu cīņa. Ar daudziem šīs tradīcijas aspektiem mēs iepazināmies vēršu cīņu arēnā un blakus tam esošajā muzejā Alikantē.

Gadsimtiem sena tradīcija ir ik gadus veidot dažādas figūras papjē mašē tehnikā, kas simbolizē ko aktuālu spāņu dzīvē vai politikā. Vairums šo figūru ir ar satīrisku zemtekstu, tādējādi to autori pauž savu attieksmi kādā jautājumā. Grandiozi noris šo figūru un to autoru gājieni pilsētu ielās trīs dienu garumā, bet pēc tam šīs figūras tiek sadedzinātas pilsētas centrālajā laukumā. Mēs apmeklējām šādu figūru (ninots) muzeju, kurā saglabāti spilgtākie eksponāti, kas nav atdoti uguns liesmām.

Apmeklējot gan Alikantes vecpilsētas Lieldienu Krusta ceļa gājiena vietas, gan Lieldienu muzeju (Easter Orihuela Museum), gan Santa Maria katedrāli Elčē, gan savām acīm vērojot Moors and Cristians Festival – teatralizētu gājienu Alkojā kā simbolu starp kristiešiem un mauriem, - mēs pārliecinājāmies, cik milzīga ietekme spāņu sabiedrībā ir katolicismam. Baznīcu svētku dienas iezīmē neskaitāmas fiestas, kuras arī mūsdienu Spānijā tiek svinētas ar lielu aizrautību. Guvām apstiprinājumu tam, cik līdzīgas ir mūsu tautas tradīcijas, arī baznīcas svinamās dienas, tomēr krāšņums, vēriens un krāsainība dominē.

Spāniju pazīst arī dzirdot vārdus: tapas, paleja, tortilja, gaspačo, hamons, sangrija… Šie nosaukumi attiecināmi uz spāņu nacionālo virtuvi. Savdabīgs un brīnišķīgs baudījums mūsu garšas kārpiņām bija ikviena maltīte, taču ļoti izzinoša bija Gastronomijas diena, kad devāmies ekskursijā uz pilsētas Centrālo tirgu, kurā zivju, dažādu jūras iemītnieku un augļu, dārzeņu piedāvājums nudien pārsteidza! Ciemojāmies saimniecībā, kas specializējusies vīnogu audzēšanā un vīna ražošanā. Baudījām arī tradicionālo Valensijas ēdienu – paelju. To gatavo no rīsiem, safrāna, olīveļļas, pievienojot dārzeņus vai jūras veltes, un ēd ar karotēm tieši no milzīgas pannas.

Ļoti interesants bija UNESCO mantojumā iekļautās Tradicionālās kultūras skolas (Pusol school culture – traditional) apmeklējums. Šajā skolā mācās ap 30 skolēni vecumā no 5 – 12 gadiem. Skolas dibinātājs un ilggadējais direktors mums pastāstīja par apmācības sistēmu, skolas darba kārtību, pedagogu nesavtīgo darbu kultūras un tradīciju saglabāšanā un nodošanā jaunajai paaudzei. Ar aizrautību aplūkojām bagātīgo skolas un apkārtnes muzeju, kurā regulāri tiek saņemti  dāvinājumi un ziedojumi ekspozīcijām.

Protams, ainavu dažādība, Vidusjūras klimats, palmu dārzi, cilvēku sabiedriskums un elastīgā, nesteidzīgā attieksme pret laiku, vēlme baudīt dzīvi atšķir spāņus no mums, Latvijas iedzīvotājiem, taču mums ir kopīga vēlme saglabāt stipru savas etniskās identitātes apziņu, kultūru un tradīcijas, nodot tās nākamajām paaudzēm.

Kursu noslēgumā folkloras skolotājai Dacei Tihovskai tika piedāvāta unikāla iespēja nospēlēt uz meistara vijoles, ko kā pārsteigumu bija sagatavojuši kursu organizatori. Neaprakstāma gandarījuma sajūta, lepnums un prieks par to, ka Daces priekšnesums spāņiem patika!

Paldies par piedāvāto iespēju pilnveidoties projekta koordinatorei Diānai Vanagelei, skolas

 administrācijai un Ludzas novada pašvaldībai!

Ludzas Mūzikas pamatskola
Stacijas ielā 45, Ludzā, Ludzas novads, LV-5701
Tālr. +371 65781334, e-pasts: muzskola.ludza@inbox.lv

 .